Buuhuu

Ir juutams milziigs laika truukums, kops paraadiijuies issues ar pasi un applications. Kepp fingers crossed, lai viss izdotos!

Un visi mani nebeidzami tincina..

Peedeejaa laikaa paaraak biezi sanaak aizdomaaties ko es sev gribu redzeet apkaart. Katru reizi kaa paskatos bildes no maajaam ar bomaariem vai dregelos palasu komentaarus no balliiteem un paseedeesanaam un "teejas dzersanaam", ko esmu palaidusi garaam galvaa ir viena doma - KO PIE VELNA ES TE DARU?! Ma vajadzeeja buut maajaas, tuseeties ar saveejeem smieties liidz asaraam par peedeejiem jokiem, kurus es izlasu vairs tikai stulbajos draugelos el vee un turpinaat savu jauko dziiviiti ar kjertajiem vecaakiem un buut vinju meita. Bet sobriid man ir pilniigi cita dziive - loti patstaaviiga un neatkariiga (lielaakajai dalai cilveeku, kad uzzin manu iisto vecumu zoklis ir liidz griidai (labaa noziime(laikam))), ar citiem draugiem, citu ikdienu, citiem jokiem un citiem tusinjiem. Savaadaakiem. Tie, kurus es vairs tikai redzu bildees ir kaa saulainaa beerniiba, kuraa man veel ir iespeeja atgriezties, bet jautaajums, kas karaajas gaisaa - vai es to gribu? 70% manas dienas pavadu pilniigaa paarlieciibaa, ka man seit ir labi, es seit gribu palik un taa tam buus buut, bet kaa ar atlikusajiem 30%? Ja nu tie ir pietiekami speeciigi, lai mani aizvilktu maajaas? Tas buutu kaa sprungulis mana dziives ritenii. Pavisam noteikti. Bet ja nu tas ir tiesi tas, kas man ir vajadziigs? Kaa saakt no nulles. Ja nu es neesmu izveeleejusies pareizo laiku/valsti/lidmasiinu? Tas mani peedeejaa laikaa loti nomoka, jo jautaajums paliek - man agraak vai veelaak ir jaasaak studeet. Un tas ir kuraa no valstiim?
Vai es esmu gatava samierinaaties,ka mana saulainaa beerniiba tiesaam vairs ir tikai beerniiba un neatskatoties lekt ieksaa lielo dziivee, vai tomeer doties atpakal pie saviem laa4ukiem speeleet pieauguso speeles veel kaadu laicinju? Un galu galaa, mees visi jau esam vairaak vai mazaak pieaugusi. Taatad?

Seklums

Happiness - taads vienkaarss vaards ar tik milziigu noziimi.
Visaas kultuuraas un gasimtos par to runaa, to apdzied, apraksta, censas ieguut un tomeer vienmeer kaut kas nesanaak un taa liidz galam nenotiek. Nu taa - kaa pasakaas Lived Happily ever after.
Es katru dienu ar zobiem un nagiem ciinos par savu laimi. Sodien mana laime bija veseliigaaks uzturs pa dienu un saldeejums ar kafiju vakaraa, riit taa buus zalaa teeja vai sauleszakji uz palodzes, vai Romeo ieritinaasanaas man kleepii (kaa tas ir sobriid). Savaadi, ka laime katru dienu ir citaada. Un tad ej nu izdibini kas sodien ir tava laime un kur to mekleet un kaa notureet. Man taa ir veel nesalikta puzle no miljons gabalinjiem, kurus ik dienas atklaajot es censos sevi notureet virs uudens, jo paarlieciiba, ka esmu izdariijusi pareizo izveeli ir tik pat stipra kaa ola uz jumta veetras laikaa. Viens nepareizs puutiens un pasaule saskiidiis. Bet ko nu par to - mana sodienas laimiite ir pipildiita gandriiz liidz augsai. Shopings, baikosana, indian food un saldeejums ar kafiju un gossip girl. Vai arii nee? Vai arii tas ir viss for true happiness?
Vakar atvadiijos no Fatiha, kurs dodas uz maajaam, ad uz D-Ameriku un tad, cerams,ka studeet uz U.S.A. Es ceru, ka vinjam veiksies, jo Fatihs to ir pelniijis. Kaa nenaa vins arii ir flautists - saveejais :)

7 nedeelas

Pagaajusas tiesi 7 nedeelas, kops esmu atpakal.

Sodien, zinot, ka manam braalukam ir zetona vakars, tik loti gribaas buut maajaas. Braali, lai arii kaa mees kaadreiz pleesaamies un kaadus suudus esam vaariijusi, ir pasaulee svariigaakie cilveeki manaa dziivee. Esot seit es juutos vainiiga par to, ka vinji ir palikusi maajaas pie maniem pavisam nestabilajiem vecaakiem ar veel nestabilaaku emocionaalo staavokli. Triis nedeelas maajaas skita kaa triis nedeelas izsuutiijumaa un tas viss manu raadiitaaju iespaidaa. Un tagad esmu seit, man nebuutu veerts pat iepiiksteeties par lietaam un cilveekiem seit man apkaart, bet ko tas dod, ja jau 49 dienas juuti vainas apzinju, ka tavi tuvaakie cilveeki ir atstaati taadaa kaa kara zonaa. Un skaitlis tikai palielinaas.

Braaluks netuseejas ar klasi. Peec zetona vakara, aciimredzot vins ir maajaas un gul. Un es juutos tik loti vainiiga, ka neesmu blakus, lai izvilku vinju no gultas un aizvilktu nosvineet vinja puscelu uz izlaidumu. Taa, pa ritiigam, jo aciimredzot paareejiem ir po, ka Kaspars ir maajaas un gul.

Esmu struntiiga maasa. Snjuk.

Testing. Monday

Saaku apsveert, vai man nevajadzeetu nosaukt so blogu - "VIENS GADS IZDZIIVOSANAS SKOLAA."

Siikaa izraadiijaas cietaaks rieksts, nekaa saakuma biju gaidiijusi/domaajusi. Nu kapeec man vienmeer tiek tie sliipeetaakie beerni? :/ Bet no otras puses - labs trennins passavaldiisanaas maakslai, pozitiivismam un kreatiivismam. Un galu galaa - tas jau nav uz visiem laikiem, tikai uz so pus gadu. Vismaz Mehmets man to visu laiku boree galvaa :)

Vakar sanaaca konflikts ar Millu - atpakalcelaa no vinjas/manas draudzenes/au pair meitene saaka uzvesties...sarezgiiti, lai neteiktu vairaak. When I told her off - vinja saaka briesmiigi raudaat un kliegt. Kad iegaajaam maajaa, momentaali metaas pie mammas, kas vinju samiiloja un nomierinaaja. Veelaak, kad runaajaam par so starpgadiijumu, es Ninai (Milas mamma) teicu, ka man nepatiik, ja iejaucas muusu konfliktos - vinjai ir jaasaprot par ko es vinjai to teicu un ka vinjas uzvediiba nebija pareiza. Nina atzina,ka nebija pareizi no vinjas puses iejaukties un mierinaat mazo, it kaa viss buutu kaartiibaa.

Soriit tam visam rezultaats - siikaa pa kluso man saak raadiit meeli o.O celaa uz skolu, saakaam runaat par saldumiem.

Milla: this is not mine and yours sweety day. We are not allowed to eat sugars today.

Es: Why do you say so? I can have sugars eery day because I know my limits and I'm behaving.

un tad saakas raudaasana un "I want my mummy" no vinjas puses. Te nu ir rezultaats vakardienas mierinaasanai un iejauksanaas - vienmeer, kad siikaa saaks uzvesties sarezgiiti, vinja uzskatiis, ka tas ir ok, jo mamma vinjai taa pat piedod. Lai gan ar maati vinja taa neuzvedaas ( Nina meedz buut diezgan strikta (lai gan tik ciesu saiti un miilestiibu maates un beerna starpaa redzu pirmo reizi)). Oh well, jaaskataas no gaisaas puses - man ir arii cita dziive un sis nav uz muuziigiem laikiem un kaa jau mineeju - tas ir loi labs trennins :)

Par manu citu dziivi runaajot - visai saai sabiedriskaas dziives aktivitaateei kaa kjirsis topaa tagad ir ik pirmdienas jogas nodarbiibas ar loooti, loti smuko ermm.. skolotaaju. hihi... Vakar peec nodarbiibas satikos ar paaris draugiem uz paaris drinkiem un dzima jauna ideja - cooking noon. Bijaam es - latviete, Jackomo - itaalis, Peter - holandietis, un ideja ir taada, ka mees gatavosim otraa cilveeka nacionalitaates tipisko eedienu (sausmas, es saaku zaudeet speeju izteikties latviski). Taa piemeeram es - itaalu, Jackomo - holandiesu un Peter latviesu eedienu :) Tagad mans dienas lielais jautaajums ir atrast kko mind-blowing-yummii-italian :D Vakaraa arii gadiijaas breismiigi interesants paarsteigums - mans un Anitas (vaiaak jau vinjas ;P ) kopeejais draugs Burak uzpeldeeja. Nu neko - sasveicinaajaamies, smalll talk and move on :D Lai gan mazliet izsista no sliedeem biju (sveicieni Anitai)

Lai nu kaa - peec paaris bakardikolaam un trim bu4aam devaamies maajas ( jebsu otraam maajaam) pie sava viiriesa, kurs tikko atnaacis no gym skataas seriaalu ;D Bet taa kaa man briesmiigi jauks vakar padevies ( peec jogas mizliigs energijas pieluudums + loti izdevusies drinki), ad nevaru un nevaru aizmigt. Naakamais gaajiens - 2os naktii izlemju braukt maajaas :)

Mehmets kko nomumrminaaja par pilniigu paarpasauliigu trakumu un pagriezaaas uz otriem saaniem :D Maajupcels loti jauks un mieriigs bez lietus un daudz daudz pizitiivu domu pilns.

Maajaas mani sagaida iniesu eediens ( Nina ir malaiziete, tapeec mums tiek gtavots loti daudz no austrumu virtuves (jeeei, heppi dei :))), divi kakji un silta gultinja. Mmm.. dzareiz dziive tomeer ir loti jauka, it iipasi, kad nav jaacelaas 6os no riita, lai laiciigi paspetu uz brokastiim maajaas no Mehmeta maajvietas (lai gan man nav nekas pretii arii pret to :))

Kas ar mani notiek moraalaa zinjaa paslaik? Censos saprast ko es domaaju par savu vecaaku attieciibaam, kaadas ir manas attieciibas ar apkaartejo pasauli un pasai ar sevi. Tas man veel ir liels funktieris, bet gan jau tiksu ari tur liidz galam.

Veiksmiigu dienu! :*

brilljas

Ak, dziive ir skaista!!

Kops esmu atgriezusies, skiet ka sii ir mana iistaa vieta un seit man buus buut un dziivot. Iespeejams, ka taas ir tikai taas rozaa brilljas, bet ja tevi miilotais viirietis sagaida atgriezamie ar shampi un zemeneem, iedvesmojas ziimeet tavu portretu un butriski neizlaiz no rokaam, tad kaa var nebuut rozaa brilljas? Bet visvairaak mani aizkustinaaja vinja ruupes par manu taalaako izgliitiibu - taada nopietna saruna un nopietna lekcija un butt kick, lai es saaktu atkal kusteeties un domaat par savu naakoti, nevis tikai plivinaatos pa gaisu. Jo kaa izskataas, tad maniem vecaakiem tas iipasi neruup. Vinjiem uup ikai vinju savstarpeejaas attieciibas un nekas vairaak uz siis pasaules. Bet kaa mans braais atzinaas - muusu vecaaki ir kretiini un samierinies ar to.

Man ir loti zeel, ka naacaas vinjus atstaat tur akal starp tiem dzirnakmenjiem un es tiesaam gribeetu vinjiem paliidzee, kaut veel nezinu kaa. Labi, vecaakajm braalim paliidzeesu tikt projaam no turienes jau vasaraa, bet ko ar mazaaako braali?! Vinjam ta veel visa vidusskola prieksaa. Jaa, iespeejams, ka no sii rakursa dziive nemaz nav tik skaista kaa gribeetos.

Amstelveenee viss sniegs ir nokusis divu dienu laikaa, bet so 5dien ar Eric dosimies slidot uz kkaadu X pilseetu, kurai ir tika Holandisks nosaukums, ka es nespeeju atcereeties, but cares about those things anyway?

Labi, nu jau man aptruukaas gudraas domas, tapeec Nakti naktii :)

Atgriešanās+intuīcija

Aizvien biežāk un biežāk sāku domāt par mācīšanos - kur, ko un kā? Man vēl aizvien nav ne jausmas ko es vēlos un, ja man godīgi ir jāatzīstas, tad es vēl aizvien nezinu vai ir pienācis manz laiks mācīties. Jā, man briesmīgi bail atzīties, ka es vēl vienu gadu palaistu vējā, lai gan kārtīga izglītība man ir svarīga. Jo vairāk to izjūtu savā mīļotajā Amsterdamā, kur visiem maniem drugiem ir pienācīga izglītība un forši darbi. Bet es vēl aizvien spītīgi turos pie savas intuīcijas, kas man kliedz priekšā, ka es šogad nemācīšos. ZIn, kas ir pats jocīgākais? Es GRIBU MĀCĪTIES!!! Es tiešām gribu, bet.. es aŗi ļoti labi pazīstu to savu priekšnojautu, kas man vienmēr visu ir pateikusi priekšā kā būs, lai arī cik stipri es pretotos. Un ir sasodīti grūti pieņemt domu, ka es verētu izlaist vēl vienu gadu, būtībā balstoties uz kaut ko pavisam neracionālu un neizskaidrojamu - intuīciju.
Arī mana atgriešanās Amsterdamā - nez kādēļ man šķiet, ka tas nebūs tik ideāli vairs šoreiz. Vienkārši ir tāda sajūta un sit mani nost! Kaut arī lidmašīnai paceļoties 16. decembrī no Schiphol es jau zināju, ka drīz atgriezīšos. Vēl nezināju kad un kā, bet es zināju, ka atgriezīšos un pavisam drīz. Tagad jautājums, kas mani nomoka - vai man to vajadzēja? Vai man patiesi vajag atgriezties Nīderlandē, vai tomēr būtu bijis labāk, ja es būtu iekarojusi kādu citu valsti, kaut vai to pašu Spāniju vai pieņēmusi kādu no neskaitāmajiem piedāvājumiem uz Angliju. Meibī, meibī, meibī.
Mīļotais(?) vīrietis. Neko nezinu, neko negribu zināt. Tā man pagaidām šķiet. Ko es gribu? Aizbraukt uz Parīzi un satikt Madrides draudziņu. Un gribu sakārtoties kārtējo reizi. Joga?