Seklums

Happiness - taads vienkaarss vaards ar tik milziigu noziimi.
Visaas kultuuraas un gasimtos par to runaa, to apdzied, apraksta, censas ieguut un tomeer vienmeer kaut kas nesanaak un taa liidz galam nenotiek. Nu taa - kaa pasakaas Lived Happily ever after.
Es katru dienu ar zobiem un nagiem ciinos par savu laimi. Sodien mana laime bija veseliigaaks uzturs pa dienu un saldeejums ar kafiju vakaraa, riit taa buus zalaa teeja vai sauleszakji uz palodzes, vai Romeo ieritinaasanaas man kleepii (kaa tas ir sobriid). Savaadi, ka laime katru dienu ir citaada. Un tad ej nu izdibini kas sodien ir tava laime un kur to mekleet un kaa notureet. Man taa ir veel nesalikta puzle no miljons gabalinjiem, kurus ik dienas atklaajot es censos sevi notureet virs uudens, jo paarlieciiba, ka esmu izdariijusi pareizo izveeli ir tik pat stipra kaa ola uz jumta veetras laikaa. Viens nepareizs puutiens un pasaule saskiidiis. Bet ko nu par to - mana sodienas laimiite ir pipildiita gandriiz liidz augsai. Shopings, baikosana, indian food un saldeejums ar kafiju un gossip girl. Vai arii nee? Vai arii tas ir viss for true happiness?
Vakar atvadiijos no Fatiha, kurs dodas uz maajaam, ad uz D-Ameriku un tad, cerams,ka studeet uz U.S.A. Es ceru, ka vinjam veiksies, jo Fatihs to ir pelniijis. Kaa nenaa vins arii ir flautists - saveejais :)